UDHS un hiperaktivitāte: kā dzīvot mierīgi, ja skolotāji pastāvīgi sūdzas?
“Es viņam trīs reizes saku – viņš skatās sienā.”
“Skolotāja saka: gudrs, bet galīgi nekoncentrējas.”
“Mājasdarbi 5 minūtes, un pēc tam – telefons, kaķis, ledusskapis… viss, tikai ne uzdevumi.”
Tās ir frāzes no reāliem Latvijas vecāku forumiem.
Ja jums ir bērns no 8 līdz 15 gadiem — jūs noteikti esat dzirdējusi (vai teikusi) ko līdzīgu.
Un bieži mamma domā:
"Varbūt tas vienkārši vecums?"
"Varbūt slinkums?"
"Pāraugs?"
Bet koncentrēšanās trūkums (uzmanības trūkums), vāja bērna atmiņa, SVDG līdzīgi simptomi — tas nav "raksturs".
Tas ir priekšnosacījums tam, kā viņš dzīvos pieaugušā vecumā.
Šodien — stāsts par divām Rīgas ģimenēm.
Vienā — viss beidzās tā, kā nevienai mammai to negribētos.
Otrā — tā, kā mēs ceram, ka būs mūsu bērniem.

1. Ģimene, kur gaidīja, ka “pāraugs”
Saimonei bija 10 gadi.
Gudrs, asprātīgs puika. Bet… ne tur, kur vajag.
Kā izskatījās viņu rīti?
— “Saimon, apģērbies, mums jāiet!”
— “Es tūlīt… vienu sekundīti…”
Bet viņš sēž ar zeķi rokā un skatās uz mašīnīti uz plaukta.
Laiks iet.
Mamma vārās.
Skolā skolotājas teica:
— “Viņš nevar koncentrēties vairāk par 5 minūtēm.”
— “Pusē uzdevumu viņš vienkārši ‘atkrīt’.”
— “Pārbaudes darbos kļūdas no steigas un uzmanības trūkuma.”
Mājās — klasika:
5 minūtes mājasdarbi → 10 minūtes klejošana pa istabu.
Mamma rakstīja forumā:
“Es jau nezinu, tas ir ADHD vai vienkārši viņš negrib mācīties. KĀ viņu savākt?”
Vecmāmiņa teica:
— “Mēs arī bērnībā bijām sapņotāji. Visi izauga.”
Un mamma pati sev:
“Nu labi, gan pāraugs… nav jau traģēdija.”
Un tad viņš izauga.
Kad Saimonam bija 20:
  • viņš pameta koledžu — “pārāk grūti koncentrēties”
  • mainīja 4 darbus — “pārāk ātri nogurst galva”
  • nevarēja sakārtot dienu — kavēja, aizmirsās, atlikās
  • joprojām nespēja noturēt uzmanību ilgāk par 10–15 minūtēm
Un mamma klusām teica draudzenēm:
“Laikam toreiz nevajadzēja gaidīt… to, ko viņš bērnībā nevarēja izdarīt, pieaugušā vecumā viņš vienkārši nespēj.”

2. Ģimene, kas saprata: uzmanība NAV raksturs, tā ir iemaņa
Otrā ģimene — Laura, 11 gadi.
Tās pašas skolotāju frāzes:
— “sapņotāja”,
— “grūti noturēt uzmanību”,
— “lēni pieķeras darbam”,
— “viegls uzmanības trūkums”.
Mamma Ilze rakstīja forumā:
“Es redzu — viņa nav slinka. Viņas smadzenēm vienkārši grūti turēt fokusu. Kā viņai palīdzēt?”
Un te sākas atšķirība.
Ilze pieņēma vienu lēmumu:
“Ja koncentrēšanās ir iemaņa, tātad to var trenēt.”
Nevis ar kliegšanu.
Nevis ar sodīšanu.
Nevis ar “sēdi un dari”.
Bet ar maziem, regulāriem vingrinājumiem, kas attīsta:
  • uzmanības noturību
  • darba atmiņu
  • spēju pabeigt iesākto
  • domāšanas ātrumu
  • kognitīvo elastību
Sākumā Laurai bija grūti.
Ļoti grūti.
Pēc 7–10 minūtēm viņa gribēja bēgt.
Bet pēc 4 mēnešiem skolotāja teica:
— “Laura ir kļuvusi daudz organizētāka. Viņa var mierīgi nosēdēt stundu un strādāt.”
Pēc gada mamma rakstīja:
“Es nepazīstu savu bērnu. Viņa pati plāno dienu.”
Un kad Laurai palika 19…
  • viņa iestājās LU datorgrafikā
  • strādāja par junior dizaineri
  • pati pelnīja
  • nenokavēja termiņus
  • viņa zināja, kā fokusēties, un tas viņu izcēla starp citiem
Ilze teica:
“Tas, ko viņa iemācījās 10–12 gadu vecumā, tagad ir viņas super-spēks.”

Kāpēc tā? Jo bērns nepāraug uzmanības trūkumu.
Viņš paaug ar viņu.
Ja bērns nespēj:
  • noturēt uzmanību
  • pabeigt iesākto
  • sakoncentrēties
  • “pārslēgties” no viena uzdevuma uz citu
  • atcerēties instrukcijas
Tad pieaugušā vecumā viņam būs:
  • kavēšana
  • darba problēmas
  • nepabeigti projekti
  • stress
  • zems pašvērtējums
  • grūtības studijās
Tas nav raksturs.
Tas ir nenotrenēts kognitīvais pamats.

Kā to saprot jebkura mamma?
Kad bērns:
  • “piecas reizes iet pēc burtnīcas, bet tā arī neaiziet”
  • “aizmirst, ko viņam tikko pateica”
  • “sēž mājasdarbos 2 stundas, bet padarīts 15 minūšu darbs”
  • “lec no viena uzdevuma uz otru”
  • “noplūst kā baterija”
Tas nav slinkums.
Tas ir MOZGU DARBĪBAS modelis.
Un šo modeli var uzlabot.
Tieši vecumā no 8 līdz 15 gadiem smadzenes ir visvieglāk trenējamas.

Un pavisam nedaudz par risinājumu — ļoti nativно
Šodien Latvijā ir programmas un skolas, kas palīdz bērniem:
  • attīstīt uzmanību
  • stiprināt atmiņu
  • trenēt koncentrēšanos
  • paaugstināt mācību spējas
  • kļūt organizētākiem
  • labāk tikt galā ar skolu
Ne ar tūkstoš stundu mājasdarbiem.
Ne ar “sēdi taisni”.
Bet ar strukturētām smadzeņu trenēšanas metodēm, kas rāda rezultātu pakāpeniski, bet ļoti stabili.
Ja jūsu bērns ir līdzīgs Saimonam vai Laurai — iespējams, tieši šāds ceļš viņam būtu tas “atslēgas pagrieziens”.
Var paskatīties, kādas iespējas ir.
Var pamēģināt.
Un, iespējams, pēc gada jūs teiksiet:
“Es nepazīstu savu bērnu. Bet šoreiz — labā nozīmē.”