Kā es pārstāju karot ar mājasdarbiem un atgriezu bērnam interesi par mācībām Mūsdienās gandrīz katrs vecāks ir pārliecināts, ka viņa bērnam ir SVDG, “radoša daba” vai vienkārši “slikta atmiņa”. Daži vaino skolu, citi - gadžetus, citi - sevi. Bet patiesība ir tāda, ka vairums bērnu vienkārši nemāk koncentrēties. Ne tāpēc, ka būtu slinki vai “īpaši”. Bet tāpēc, ka smadzenes, pieradušas pie ātras attēlu maiņas, vienkārši nezina, kā noturēt uzmanību ilgāk par 10 sekundēm. 📱 Kāpēc bērnam ir interesantāk skatīties telefonā nekā pildīt mājasdarbus? 💭 Kāpēc viņš pamet jebkuru nodarbi tiklīdz to sāk? 🧩 Un vai ir iespējams attīstīt koncentrēšanos un atmiņu bez spiediena un asarām? Mēs pastāstīsim divus stāstus. Vienā — mamma, kas cerēja, ka “pāries pats no sevis”. Otrā — mamma, kas saprata, ka uzmanību var trenēt.
Stāsts 1. “Es domāju, ka pāraugs” “Mans dēls toreiz bija 11 gadus vecs. Skolotāji teica vienu un to pašu: “talantīgs zēns, bet vienmēr kaut kur citur domās”. Sēžam pildīt mājasdarbus - pēc trim minūtēm viņš jau zem galda spēlējas ar kaķi. Pastāvīgi kaut ko pazaudē: kladi, pildspalvu, mājasdarbus. Sākumā es smējos un domāju, ka pāraugs. Pēc tam sāku dusmoties. Bēru nost telefonu, sēdēju blakus, bāru - nekas nestrādāja. Viņš varēja skatīties uz kladi 20 minūtes un pat nesaprast, kas jādara. Tad asaras, histērijas: “mamm, es esmu dumjš, man tāpat nesanāks”. Piektajā klasē sekmes kritās, sestajā - viņš vispār pārstāja censties. Skolotāji atmeta ar roku, arī es biju nogurusi. Līdz astotajai klasei viņš mani bija novedusi līdz baltajam trakumam - viss caur spēku, viss “pēc tam”. Tagad viņam ir 22. Maina darbus ik pēc pusgada. Nevar pabeigt iesāktās lietas, ātri aizraujas un tikpat ātri zaudē interesi. Pastāvīgi saka, ka “nav motivācijas”. Dzīvo pie mums un negrib pārvākties.
Stāsts 2. “Mēs vienkārši bijām noguruši cīnīties” “Dažreiz domāju, ka man nav dēls, bet haosa ģenerators. Vienmēr kustībā - ūdens, kaķis, lego pa visu istabu. Mājasdarbi - vienkārši murgs. Sēžas ar mocekļa seju, pēc piecām minūtēm jau grozās. Un sākas: “Mamm, var vēlāk?” “Mamm, es noguru.” “Mamm, es nesaprotu.” Es izmēģināju visu: telefonu nost, sēdēt blakus, bārt, paskaidrot mierīgi, raudāt - nekas. Kad viņš sāka aizmirst lietas un nest no skolas nulles, es padodos. Gājām pie skolas psihologa. Viņa tikai paraustīja plecus: “Tagad visiem tā. Uzmanība bērniem brūk - pasaule ir pārāk ātra.” Tad nejauši izlasīju angļu profesora rakstu, kur bija teikts, ka 90% bērnu šodien nespēj noturēt uzmanību ilgāk par 20–30 sekundēm. Sākumā neticēju, bet viss sakrita. Viņš nav slinks. Viņš vienkārši nemāk koncentrēties. Un neviens to nemāca.
Kā mēs mācījāmies koncentrēties? Mēs sākām mēģināt vingrinājumus mājās - uzmanības, atmiņas, reakcijas spēles. Bet viņam ātri apnika. Teica: “Mamm, es nevaru, man smadzenes vārās.” Tad uzzināju par Smartwill bērnu intelekta un uzmanības attīstības centru. Atvedu viņu bez lielām cerībām. Bet viņš tur grieza Rubika kubu, risināja uzdevumus, atcerējās vārdus svešvalodā - viss spēļu veidā. Pēc pirmās nodarbības iznāca un teica: “Mamm, es gribu nākt vēl.” Es gandrīz apraudājos no atvieglojuma. Pēc pāris mēnešiem viņš kļuva sakārtotāks, pārstāja pazaudēt mantas, pats atceras par mājasdarbiem. Skolotāji saka, ka ir kļuvis uzmanīgāks. Un es vienkārši priecājos, ka vakari vairs nav karš. Tagad viņam ir 27. Viņš pabeidza universitāti, strādā savā profesijā, pelna labi, palīdz mums un veido stipru ģimeni.
Kāpēc ir svarīgi attīstīt uzmanību pēc 8 gadu vecuma Ja uzmanība nav attīstīta, vecāki dzird vienas un tās pašas frāzes: • “Viņš klausās, bet nedzird.” • “Viņa nevar koncentrēties.” • “Es atkārtoju simt reizes - bez jēgas.” Tā nav slinkums. Tas nav “vecums”. Vienkārši neviens nav iemācījis koncentrēties. 🧠 Uzmanība - tā ir kā muskulis. To var trenēt ar īpašiem vingrinājumiem, spēlēm un metodēm - nevis ar “saņemies un izdari!” Kad bērns iemācās koncentrēties, viss kļūst vieglāk: • mājasdarbi aizņem mazāk laika, • sekmes skolā aug, • parādās pārliecība “es varu”, • pazūd asaras un dusmas, • un bērns sāk mīlēt mācīties.
Ja šajā stāstā atpazīstat sevi Es nereklamēju brīnumu. Vienkārši dalos ar to, kas man palīdzēja pārstāt kliegt un atkal būt vienā pusē ar savu bērnu. Dažreiz viss, kas vajadzīgs - parādīt bērnam, kā strādā viņa uzmanība. Kad smadzenes trenējas, uzmanība kļūst stabila, bet atmiņa - uzticama. 🧩 Smartwill Riga bērni no 9 līdz 15 gadiem attīsta atmiņu, uzmanību, koncentrēšanos un intelektu. Jau vairāk nekā 12 300 bērnu ir uzlabojuši savas mācību prasmes. Jūs varat atnākt uz bezmaksas izmēģinājuma nodarbību, kas notiek spēļu kvestā. Nodarbības beigās bērns saliek Rubika kubu ar aizvērtām acīm un saņem balvu - un pats galvenais, ticību saviem spēkiem. 📍 Kr. Barona iela 88, Rīga 🌐 www.smartwillriga.lv
LIETUVIŲ KALBA Kaip aš nustojau kovoti dėl namų darbų ir grąžinau vaikui susidomėjimą mokslu Šiandien beveik kiekvienas tėvas tiki, kad jo vaikas turi ADHD, yra “menininko siela” arba tiesiog “prastą atmintį”. Vienas kaltina mokyklą, kitas - telefoną, trečias - save. Tačiau tiesa paprasta: dauguma vaikų tiesiog nemoka susikoncentruoti. Ne todėl, kad jie tingūs ar “ypatingi”. O todėl, kad greitam vaizdų kitimui pripratęs smegenų darbas neleidžia išlaikyti dėmesio ilgiau nei 10 sekundžių. 📱 Kodėl vaikui įdomiau telefone nei prie pamokų? 💭 Kodėl jis meta bet kokį darbą vos pradėjęs? 🧩 Ar įmanoma išlavinti koncentraciją ir atmintį be spaudimo ir ašarų? Papaskosime du istorijas. Vienoje - mama, kuri tikėjosi, kad “išaugs”. Kitoje - mama, kuri suprato, kad dėmesį galima treniruoti.
Istorija 1. “Galvojau, kad išaugs” “Mano sūnui tuo metu buvo 11. Mokytojai nuolat kartojo: “gabūs vaikas, bet visada debesyse”. Sėdame daryti pamokų - po trijų minučių jis jau po stalu žaidžia su kate. Nuolat kažką pameta: sąsiuvinį, rašiklį, namų darbus. Iš pradžių juokiausi - galvojau, išaugs. Vėliau pradėjau pykti. Atimdavau telefoną, sėdėdavau šalia, bardavau - niekas neveikė. Jis galėjo 20 minučių žiūrėti į sąsiuvinį ir net nesuprasti, ką reikia daryti. Po to - ašaros, isterijos: “mama, aš kvailas, man vis tiek nepavyks.” 5 klasėje pažymiai suprastėjo, 6 klasėje jis nustojo stengtis. Mokytojai nuleido rankas, aš taip pat pavargau. 8 klasėje jis mane tiesiog varė iš proto - viskas per jėgą, viskas “vėliau”. Dabar jam 22. Keičia darbus kas pusmetį. Negali užbaigti pradėtų darbų, greitai įsitraukia ir taip pat greitai praranda susidomėjimą. Nuolat sako “neturiu motyvacijos”. Gyvena su mumis ir nenori išsikelti.
Istorija 2. “Mes tiesiog pavargome kovoti” “Kartais atrodo, kad turiu ne sūnų, o chaoso generatorių. Visada judesyje - vanduo, katė, lego po visus namus. Pamokos - atskiras košmaras. Atsisėda su kankinio veidu, po penkių minučių jau muistosi. Ir prasideda: “Mama, gal vėliau?” “Mama, aš pavargau.” “Mama, nesuprantu.” Bandžiau viską: atimti telefoną, sėdėti šalia, pykti, aiškinti ramiai, verkti — niekas. Kai jis pradėjo pamiršti daiktus ir parnešti nulius iš mokyklos — pasidaviau. Nuėjome pas mokyklos psichologę. Ji tik gūžtelėjo pečiais: “Dabar taip yra visiems. Vaikų dėmesys išsibarsto - pasaulis per greitas.” Vėliau internete radau anglų profesoriaus tekstą, kuriame rašoma, kad 90% vaikų šiandien negali išlaikyti dėmesio ilgiau nei 20–30 sekundžių. Iš pradžių nepatikėjau, bet tada viskas susidėliojo. Jis ne tingus. Jis tiesiog nemoka susikoncentruoti. Ir niekas to nemoko.
Kaip mes mokėmės susikoncentruoti? Pradėjome bandyti namuose - dėmesio, atminties, reakcijos žaidimus. Bet jam greitai nusibodo. Sakė: “mama, man smegenys verda.” Tada sužinojau apie Smartwill vaikų intelekto ir dėmesio ugdymo centrą. Nuvedžiau jį be didelių lūkesčių. O jis ten sukiojo Rubiko kubą, sprendė užduotis, mokėsi žodžių užsienio kalba - viską žaidimų forma. Po pirmos pamokos išėjo ir pasakė: “Mama, aš noriu čia dar ateiti.” Aš vos nesusigraudinau. Po kelių mėnesių jis tapo tvarkingesnis, nustojo pamesti daiktus, pats prisimena pamokas. Mokytojai sako, kad jis tapo dėmesingesnis. O aš tiesiog džiaugiuosi, kad vakarai nebėra karas. Dabar jam 27. Jis baigė universitetą, dirba pagal specialybę, gerai uždirba, padeda mums ir kuria tvirtą šeimą.
Kodėl svarbu lavinti dėmesį vaikams nuo 8 metų Kai dėmesys neišlavintas, tėvai vis išgirsta tą patį: • “Jis klauso, bet negirdi.” • “Ji negali susikaupti.” • “Kartojau šimtą kartų - be rezultatų.” Tai ne tingumas. Tai ne amžius. Tiesiog niekas neišmokė susikoncentruoti. 🧠 Dėmesys – kaip raumuo. Jį galima treniruoti specialiais pratimais, žaidimais ir metodikomis - o ne “susikaupk ir daryk!” Kai vaikas išmoksta susikaupti, viskas palengvėja: • pamokoms reikia mažiau laiko, • gerėja pažymiai, • atsiranda pasitikėjimas “aš galiu”, • dingsta ašaros ir stresas, • vaikas pradeda mėgti mokytis.
Jei atpažinote save Aš nereklamuoju stebuklo. Dalinuosi tuo, kas padėjo man nustoti rėkti ir vėl būti vienoje pusėje kartu su savo vaiku. Kartais vaikui tereikia parodyti, kaip veikia jo dėmesys. Kai smegenys treniruojamos, dėmesys tampa stabilus, o atmintis - patikima. 🧩 Smartwill Riga vaikai nuo 9 iki 15 metų lavina atmintį, dėmesį, koncentraciją ir intelektą. Jau daugiau nei 12 300 vaikų pagerino savo mokymosi rezultatus. Galite ateiti į nemokamą bandomąją pamoką, kuri vyksta kaip žaidimų ugnelė. Pamokos pabaigoje vaikas surenka Rubiko kubą užmerktomis akimis ir gauna prizą - o svarbiausia, tikėjimą savo jėgomis. 📍 Kr. Barona iela 88, Ryga 🌐 www.smartwillriga.lv