Kāpēc bērnam ir grūti lasīt un rakstīt
(divu Rīgas ģimeņu stāsts un tas, kas patiesībā palīdz)
Rīgas vecāku forumos un Māmiņu Klubs sadaļās tēma par bērnu lasīšanas un rakstīšanas grūtībām ir viena no populārākajām. Mammas raksta:
“Dēls lasa ļoti lēni, zaudē rindas. Vai tas ir normāli 10 gados?”
“Meitai kļūdas ir gandrīz katrā vārdā. Skolotāja saka trenēt atmiņu… kā?”
“Mājasdarbi ir murgs. Pēc 10 minūtēm viņa jau ir nogurusi.”
“Domāju, ka tā ir uzmanība… vai darba atmiņa? Kur Rīgā vērsties?”
Šie jautājumi apvieno tūkstošiem ģimeņu Latvijā.
Un gandrīz vienmēr problēmas sakne nav slinkums — bet kognitīvo funkciju attīstības īpatnības.
Marijas stāsts — “Mēs gaidījām, ka tas pāries pats no sevis”
Marija ir 11 gadus vecā Artjoma mamma.
Zēns ir gudrs, bet lasīšana un rakstīšana viņam vienmēr bija ļoti grūta.
Tipisks vakars:
— Marija lūdz izlasīt rindkopu.
— Artjoms sajaucas teikuma vidū.
— Sāk no jauna.
— Zaudē jēgu.
— Pēc pāris minūtēm saka: “Mamm, man jau nogurusi galva.”
Skolotāja maigi norādīja:
“Viņam ir grūti koncentrēties, un darba atmiņa ir vāja. Tāpēc teksts viņam ir smags.”
Marija domāja:
“Tā ir vecuma lieta. Pāries.”
Taču, bērnam pieaugot, kļuva tikai grūtāk:
• lasīšanas ātrums nepalielinājās,
• kļūdas rakstot nepazuda,
• grūti atkārtot tekstu,
• bērns izvairījās no lasīšanas,
• pašvērtējums kritās.
14 gados Artjoms jau ticēja, ka viņš “nav spējīgs”.
Patiesībā vienkārši nebija nostiprinātas prasmes, kas nepieciešamas lasīšanai un rakstīšanai:
uzmanība, darba atmiņa, informācijas apstrāde, uztvere.
Marija vēlāk teica draudzenei:
“Es nezināju, ka lasīšanas grūtības ir saistītas ar smadzeņu darbu, nevis raksturu.”
Laimas stāsts — “Mēs nolēmām saprast, kāpēc tas notiek”
Laimas meitai Austējai bija 10 gadi, un viņa piedzīvoja līdzīgas grūtības:
• zaudēja rindas,
• neizprata tekstu,
• jauca līdzīgas burtu kombinācijas,
• ātri nogura,
• kļūdas atkārtojās atkal un atkal.
Kādu dienu Māmiņu Klubā Laima izlasīja:
“Lasīšanas grūtības bieži nav spēju trūkums, bet gan vāja uzmanība, darba atmiņa un informācijas apstrāde.”
Tas kļuva par pagrieziena punktu.
Laima sāka meklēt atbildi — kāpēc bērnam ir tik grūti lasīt un rakstīt?
Gandrīz visur izskanēja viena doma:
✔️ lasīšana balstās uz uzmanību, atmiņu un informācijas apstrādes ātrumu
✔️ rakstīšana — uz uztveri, motoriku un loģisko domāšanu
✔️ ja šīs funkcijas ir vājas → rodas kļūdas, lēnums un nogurums
Laima nolēma pamēģināt pieeju, par kuru arvien biežāk rakstīja Rīgas mammas:
nevis vienkārši mācīt tekstu, bet attīstīt smadzeņu kognitīvās funkcijas.
Austēja sāka regulāri trenēt:
• darba atmiņu,
• koncentrēšanās spējas,
• uztveri,
• domāšanas ātrumu.
Un pēc pāris mēnešiem…
Austējai:
• palielinājās lasīšanas ātrums,
• kļūdu skaits samazinājās,
• pazuda baiļu sajūta lasīt,
• vieglāk saprast tekstu,
• uzlabojās pārliecība.
Skolotāja teica:
“Viņa darbojas ar tekstu pavisam citādi. Redzams, ka domāt viņai kļuva vieglāk.”
Kāpēc tas īpaši aktuāli Latvijā
Latvijā bērni mācās divās valodās vienlaikus. Tā ir liela slodze:
• uzmanībai,
• darba atmiņai,
• uztverei,
• informācijas apstrādei.
Ja šīs prasmes ir vājas, lasīšana un rakstīšana kļūst sarežģīta un nogurdinoša — daudz vairāk nekā vienvalodīgā vidē.
Kas patiesībā palīdz bērniem labāk lasīt un rakstīt
Abu ģimeņu pieredze parāda:
Lasīšana un rakstīšana uzlabojas tad, kad attīstās kognitīvās funkcijas.
Tieši šīs prasmes ir pamats tam, lai bērns:
✔️ ātri apstrādātu informāciju
✔️ saprastu tekstu
✔️ nejustu stresu lasot
✔️ rakstītu bez kļūdām
✔️ koncentrētos ilgāk
✔️ noturētu rindas
Rīgā arvien vairāk vecāku izvēlas pieejas, kas trenē tieši šīs funkcijas.
Tieši tāpēc bieži forumos var lasīt, ka Smartwill palīdz bērniem kļūt pārliecinātākiem lasīšanā un rakstīšanā — nevis tāpēc, ka tā ir “skola”, bet tāpēc, ka tiek attīstīts pats pamats: uzmanība, atmiņa un informācijas apstrāde.
Galvenā doma
Grūtības lasīt un rakstīt nav bērna vaina.
Tas ir signāls, ka smadzenēm vajadzīgs atbalsts, un vecums no 9 līdz 15 gadiem ir vislabākais brīdis šo prasmi attīstīt.