Vecāku sarunās Rīgā arvien biežāk izskan satraukums:
“Viņš saprot, bet gandrīz nerunā”,
“Viņa zina vārdus, bet nespēj izveidot teikumu”,
“Puse no tā, ko dēls saka, nav saprotama”.
Mammas uztraucas, salīdzina bērnu ar vienaudžiem, vaicā skolotājiem un speciālistiem — kāpēc runa attīstās lēnāk? Kāpēc bērns runā maz vai neskaidri, kaut arī mājās ar viņu runā, lasa un skaidro?
Arvien vairāk speciālistu Rīgā atbild vienādi:
problēma nav bērna gribēšana, bet gan tas, ka smadzenēm šobrīd ir grūti tikt galā ar runas slodzi.
Kāpēc runas attīstība kļūst lēnāka
Mūsdienu bērniem nākas augt vidē, kurai no runas tiek prasīts daudz vairāk nekā agrāk.
Rīgā vairums bērnu aug divās valodās — latviešu un krievu. Divvalodība pati par sevi ir vērtīga, taču tā prasa vairāk uzmanības, atmiņas un skaņu atšķiršanas spēju.
Ja šīs funkcijas attīstās nevienmērīgi, runa veidojas lēnāk: bērns visu saprot, bet runāt pašam ir grūti.
Arī vide mainās — daudz ekrāna laika, straujš vizuālais saturs, maz kvalitatīvas dzīvas sarunas. Smadzenes pierod pie bildēm, nevis pie skaņām. Tām ir grūtāk noturēt dzirdes uzmanību, atšķirt skaņas, atcerēties vārdus un savienot tos teikumos.
Un bērns izskatās kā “klusētājs”, lai gan patiesībā viņš vienkārši netiek līdzi tam, ko dzird.
Kā runas aizture ietekmē bērna ikdienu
Vāja runa ietekmē ne tikai skaņu izrunu.
Bērnam ir grūtāk saprast instrukcijas, pastāstīt par notikušo, izteikt savas domas. Tas ietekmē pašapziņu — bērns sāk kautrēties runāt, baidās kļūdīties un jūtas nedrošs.
Skolā tas kļūst vēl redzamāks: parādās grūtības ar lasīšanu, rakstīšanu, teksta izpratni un saskarsmi ar vienaudžiem.
Un galvenais — bērns sāk domāt, ka viņam “nesanāk”, un izvairās no situācijām, kur jārunā.
Kā mammas var palīdzēt — maigi un bez spiediena
Svarīgākais nav piespiest bērnu runāt vairāk, bet gan radīt vidi, kurā smadzenēm ir vieglāk attīstīt runas prasmes.
To var darīt pakāpeniski:
Runājiet ar bērnu mierīgā, dabīgā sarunā. Neizlabojiet katru vārdu, bet vienkārši rādiet pareizo runas piemēru. Lasiet īsus tekstus, skatieties bildes, uzdodiet vienkāršus jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar vienu vai diviem vārdiem.
Sarunas var kļūt par daļu no ikdienas — pastaigās, mājās, pēc bērnudārza vai skolas.
Mūzikai un ritma spēlēm ir īpaša nozīme — tās attīsta dzirdes uztveri un fonēmisko klausīšanos.
Tomēr pats svarīgākais ir kas cits:
attīstīt nevis pašu runu, bet tās pamatu — uzmanību, atmiņu un dzirdes uztveri.
Kad uzmanība kļūst noturīgāka, bērns labāk klausās.
Kad nostiprinās darba atmiņa, viņš atceras vārdus un spēj savienot tos teikumos.
Kad uzlabojas skaņu uztvere, runa kļūst skaidrāka un saprotamāka.
Tas ir maigs, dabisks ceļš, kas piemērots bērniem, kuri ātri nogurst no klasiskajām logopēdiskajām nodarbībām.
Kā Smartwill palīdz bērniem ar runas grūtībām
Smartwill nodarbības ir veidotas tā, lai stiprinātu tās smadzeņu funkcijas, kas nosaka runas kvalitāti: uzmanību, darba atmiņu, dzirdes apstrādi un informācijas uztveres ātrumu.
Kad šīs prasmes kļūst spēcīgākas, bērnam ir vieglāk:
• saprast runāto,
• atcerēties vārdus,
• izrunāt skaņas skaidri,
• veidot teikumus,
• droši komunicēt un mācīties.
Vecāki Rīgā bieži saka, ka pēc nodarbībām bērns sāk runāt brīvāk, skaidrāk un ar lielāku pārliecību — nevis tāpēc, ka viņu “piespieda”, bet tāpēc, ka viņa smadzenēm tiešām kļuva vieglāk domāt un klausīties.
Galvenā doma
Runas aizture nav bērna vaina un nav arī mammas kļūda.
Tas ir tikai signāls, ka smadzenēm vajadzīgs nedaudz vairāk atbalsta.
Un, kad uzmanība, atmiņa un dzirdes uztvere kļūst stiprākas,
runa attīstās dabiski — mierīgi, pakāpeniski un bez stresa.
Maminu Clubs iesaka pierakstīties uz izmēģinājuma nodarbību Smartwill:
Kr. Barona iela 88, Rīga
www.smartwillriga.lv