Viņš ir gudrs, bet nespēj koncentrēties: stāsts, kurā sevi atpazīst daudzas mammas
“Bērns it kā ir gudrs, bet visu laiku lidinās mākoņos.”
“Mēs pildām mājasdarbus divas stundas — un bez rezultāta.”
“Pēc dienas viņš ir aizmirsis to, ko mācījāmies vakar.”
“Skolotājs saka: neuzmanīgs, bet es redzu — viņš cenšas.”
Ja meklētājā ieraksta frāzes kā
“slikta koncentrēšanās bērnam”,
“bērns nevar koncentrēties skolā”,
“slikta atmiņa skolēnam”,
tūkstošiem vecāku Latvijā meklē atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem.
Un visbiežāk — tās ir mammas ar bērniem vecumā no 8 līdz 15 gadiem.
Stāsts, kas daudziem sākas vienādi
Anna, Rīga. Dēlam ir 11 gadi.
Sākumskolā visu norakstīja uz vecumu: aktīvs, zinātkārs, emocionāls. Taču 4.–5. klasē kļuva skaidrs — problēma nepazūd.
Maksims:
  • ātri novērsa uzmanību;
  • aizmirsu norādījumus;
  • apjuka vienkāršos uzdevumos;
  • pieļāva muļķīgas kļūdas “neuzmanības dēļ”.
Mājasdarbi pārvērtās konfliktos.
Anna arvien biežāk pieķēra sevi pie domām:
“Vai viņš vienkārši slinko?”
“Vai tomēr ar viņu tiešām kaut kas nav kārtībā?”
“Varbūt tas ir UDHS (ADHD)?”
Skolotāji atkārtoja vienu un to pašu frāzi:
“Spējīgs, bet nespēj noturēt uzmanību.”
Kad problēma nav zināšanās
Anna izmēģināja visu:
  • papildu nodarbības mācību priekšmetos;
  • mierīgus skaidrojumus;
  • kontroli un spiedienu;
  • motivēšanu un sodus.
Taču atzīmes neuzlabojās, un pats svarīgākais —
bērnam pazuda pārliecība par sevi.
Viņš sāka teikt:
“Man tāpat nesanāks”,
“Man ir slikta atmiņa”,
“Es esmu stulbs”.
Un tas ir viens no bīstamākajiem brīžiem 10–13 gadu vecumā.
Otra ģimene. Līdzīga situācija — cits pavērsiens
Jūlija, arī no Rīgas. Dēlam ir 10 gadi.
Tās pašas sūdzības:
  • izklaidība;
  • aizmāršība;
  • grūtības koncentrēties;
  • sajūta, ka bērns “neatveras”.
Taču kādā brīdī Jūlija sev uzdeva citu jautājumu:
“Ja nu tas nav raksturs un ne slinkums?”
“Ja nu bērns vienkārši nemāk pārvaldīt savu uzmanību?”
Viņa sāka meklēt informāciju un uzzināja svarīgu lietu, par kuru skolā runā reti.
Kas vecākiem ir svarīgi zināt: uzmanība un atmiņa ir prasmes
Speciālisti, kuri strādā ar bērniem, jau sen uzsver:
  • Koncentrēšanās ir trenējama funkcija, nevis iedzimta īpašība.
  • Atmiņa pasliktinās, ja bērns nezina, kā iegaumēt.
  • Daudzas pazīmes, kas atgādina UDHS bērniem, ir saistītas nevis ar diagnozi, bet ar nepietiekami attīstītām kognitīvajām prasmēm.
Tieši vecumā no 8 līdz 15 gadiem bērna smadzenes ir viselastīgākās.
Tas ir periods, kad iespējams:
  • iemācīt noturēt uzmanību;
  • attīstīt darba atmiņu;
  • veidot pārliecību par savām domāšanas spējām.
Jūlija izvēlējās nodarbības, kurās strādā nevis ar mācību priekšmetiem, bet ar domāšanu:
caur vingrinājumiem uzmanībai, atmiņai, informācijas apstrādes ātrumam, loģikai.
Kas mainījās
Izmaiņas nenotika uzreiz.
Taču pēc dažiem mēnešiem viņa pamanīja:
  • bērns spēj ilgāk koncentrēties;
  • pats sāk skaidrot, kā risina uzdevumus;
  • vairs nebaidās no sarežģītiem uzdevumiem;
  • mierīgāk uztver kļūdas.
Un pats galvenais —
viņam radās sajūta: “es varu”.
Kāpēc šo ignorēt ir risks nākotnei
Daudzi vecāki cer, ka bērns “izaugs”.
Dažreiz — tā arī notiek.
Taču bieži scenārijs ir cits.
Bērni ar labām spējām, bet vāju koncentrēšanos, izaug par pieaugušajiem, kuri:
  • ātri nogurst;
  • pamet iesākto;
  • baidās no sarežģītiem uzdevumiem;
  • nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu.
Ne tāpēc, ka viņi nav gudri.
Bet tāpēc, ka bērnībā viņiem nepalīdzēja apgūt pamata kognitīvās prasmes.
Tas nav par atzīmēm. Tas ir par dzīves kvalitāti
Šodien Latvijā arvien vairāk vecāku meklē nevis privātskolotājus, bet atbildes uz jautājumiem:
  • ko darīt, ja bērnam ir grūti koncentrēties;
  • kā uzlabot atmiņu skolēnam;
  • kā palīdzēt bērnam ar UDHS līdzīgām pazīmēm;
  • kā atklāt bērna spējas bez spiediena.
Un arvien biežāk viņi atrod nodarbību formātus, kuros ar bērniem strādā maigi, sistemātiski un apzināti — attīstot domāšanu, nevis dzenoties pēc atzīmēm.
Bieži viss sākas ar vienu izmēģinājuma nodarbību.
Vienkārši, lai:
  • ieraudzītu bērnu citā lomā;
  • saprastu, kā viņš domā;
  • un beidzot dzirdētu:
  • “Ar jūsu bērnu viss ir kārtībā. Viņam vienkārši ir vajadzīgi citi instrumenti.”
Daudzām mammām tas kļūst par lielu atvieglojumu.
Dažreiz vissvarīgākais jautājums nav “kas nav kārtībā ar manu bērnu”,
bet “ko es varu dot viņam tagad, lai viņam būtu vieglāk nākotnē”.
Vēlaties iedziļināties vairāk?
Šī tēma ir pārāk svarīga, lai to ietilpinātu vienā rakstā.
Mēs detalizēti izskaidrojam:
  • kāpēc bērns nespēj koncentrēties, pat ja viņš ir gudrs;
  • ar ko izklaidība atšķiras no slinkuma un UDHS (ADHD);
  • kādas kļūdas vecāki visbiežāk pieļauj, mēģinot “palīdzēt” ar mācībām;
  • un kas patiešām darbojas uzmanības un atmiņas attīstīšanai bērniem vecumā no 8 līdz 15 gadiem.
Mēs esam ierakstījuši padziļinātu video YouTube, kur mierīgi un ar reāliem piemēriem skaidrojam, kā tas viss ir savstarpēji saistīts un kam vecākiem būtu vērts pievērst uzmanību.
👉 Video var noskatīties šeit:
(https://youtu.be/bds1PujzOBk)
Noskatieties to sev ērtā laikā — iespējams, šajās situācijās atpazīsiet sevi un savu bērnu.