Bērns ir pārstājis ticēt sev un baidās kļūdīties, kā palīdzēt?

Dažreiz bērns neveic skandālus, nestrīdas un neizskatās "sarežģīts". Bet iekšpusē viņam jau var būt ļoti grūts process: viņš baidās atbildēt, pazūd uzdevumos, iepriekš gaida neveiksmi un arvien vairāk domā, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Šādos brīžos pieaugušie bieži redz tikai ārēju klusumu, nevis iekšēju spriedzi.

Vissvarīgākais ir nepalaist garām brīdi, kad nedrošība vairs nav tikai rakstura iezīme un sāk ietekmēt bērna domāšanu, mācīšanos un attieksmi pret sevi. Jo tad problēma vairs neaprobežojas tikai ar skolu-tā sāk mainīt bērna iekšējo atbalstu.
Kā saprast, ka bērns jau zaudē pašapziņu
Parasti to var redzēt nevis no vienas pazīmes, bet gan no atkārtota scenārija. Bērns arvien vairāk saka:" Es nezinu"," man neizdosies","labāk Saki, kā pareizi". Viņš baidās atbildēt, ilgāk sēž pie vienkāršiem uzdevumiem, izvairās no sarežģītiem un ātri "izslēdzas", ja vien kaut kas neiznāk uzreiz.
No ārpuses tas var izskatīties kā kautrīgs, piesardzīgs vai noguris. Bet, ja šādas reakcijas atkārtojas regulāri, tas vairs nav tikai garastāvoklis, bet signāls, ka bērnam ir grūti domāt un rīkoties bez iekšējām bailēm no kļūdas.

Bērns var baidīties kļūdīties nevis tāpēc, ka viņš ir vājš vai "pārāk neaizsargāts". Bieži vien aiz tā slēpjas grūtības ar koncentrēšanos, loģisko domāšanu, risinājuma atrašanu un izturību pret slodzi. Kad bērnam ir grūti noturēt uzmanību un spriest zem spiediena, katra kļūda sāk piedzīvot pārāk grūti.

Šādā situācijā viņš pārstāj ticēt ne tikai konkrētam uzdevumam, bet arī sev. Tāpēc atbalsta vārdi paši par sevi bieži nedarbojas, ja bērnam nav prasmju, kas palīdz mierīgi domāt, izmēģināt un nesabrukt no neveiksmes.
Kāpēc tas ir īpaši svarīgi 7-15 gadu vecumā?
Šis vecums ir viens no jutīgākajiem periodiem. Mācību slodze strauji pieaug, no bērna tiek gaidīta neatkarība, un kļūdas sāk vērtēt stingrāk. Ja tajā brīdī viņam trūkst uzmanības, spriešanas prasmes un pieredzes "es varu tikt galā", iekšpusē var veidoties stabils psiholoģisks pārkāpums.

Tas ne vienmēr izskatās kā diagnoze. Biežāk tas izpaužas kā trauksme, atteikšanās no sarežģītiem uzdevumiem, apātija, bailes no skolas un dramatisks pašapziņas samazinājums. Un, ja pieaugušie tajā brīdī redz tikai "raksturu " vai" slinkumu", problēma parasti kļūst dziļāka.
Kas patiešām palīdz bērnam?
Palīdz nevis mēģinājums "pārtaisīt raksturu", bet gan darbs ar domāšanu. Kad bērnam tiek mācīts domāt, nevis uzminēt, sadalīt sarežģīto soļos, izturēt kļūdu un meklēt risinājumu pat tad, ja tas ir grūti, viņš pamazām pārstāj baidīties no pašas mācību situācijas.
  • Neprasiet tūlītēju atbildi
  • Sadaliet sarežģīto pa soļiem
  • Atbalstiet mēģinājumus, ne tikai pareizo rezultātu
  • Nepalieliniet iekšējo kaunu
Kāpēc nav vērts gaidīt, ka tas pāries pats un kā mēs varam palīdzēt?
Ja bērns ilgu laiku dzīvo ar domām "es esmu sliktāks par citiem", "es netikšu galā", "labāk nesākt", tas sāk noteikt ne tikai viņa skolu, bet arī nākotnes lēmumus, uzvedību un pašcieņu. Atšķirību starp bērnu, kurš paliek saspiests un drošs, un bērnu, kurš kļūst stabilāks, bieži nosaka nevis spējas, bet gan tas, vai pieaugušie ir pamanījuši problēmu laikā.

Tāpēc ir svarīgi negaidīt, kamēr bailes no kļūdas bērnam kļūs par pazīstamu stāvokli. Jo ātrāk viņš saņem atbalstu, jo vieglāk viņam ir atgūt iespēju domāt, mēģināt un atkal ticēt sev.
Smartwill Riga mēs palīdzam 7-15 gadus veciem bērniem attīstīt uzmanību, domāšanu, atmiņu un pašapziņu, izmantojot saprotamas un sistēmiskas aktivitātes. Mūsu uzdevums ir ne tikai atbalstīt bērnu ar vārdiem, bet arī stiprināt tās prasmes, kas palīdz viņam mierīgāk mācīties, mazāk baidīties no kļūdām un justies stabilāk sarežģītās situācijās.

Reģistrējieties izmēģinājuma sesijai, lai saprastu, kādas prasmes šobrīd ir īpaši svarīgi atbalstīt tieši jūsu bērnam un kā palīdzēt viņam atgūt pārliecību bez spiediena un liekas trauksmes.

Ja vēlaties iedziļināties tēmā, skatiet mūsu video analīzi ar praktiskiem piemēriem vietnē YouTube:
https://youtu.be/j_6Y1KTcQEM